Sēņu sezona ir īsts piedzīvojums ikvienam, kurš mīl dabu un vēlas atrast kaut ko garšīgu un unikālu tieši pie savām kājām.
Tomēr, lai ievāktu labu sēņu ražu, ir svarīgi zināt, kur meklēt un zem kādiem kokiem tās aug.
Kas ir mikoriza
Mikoriza ir pārsteidzoša parādība, kas padara sēņu pasauli vēl interesantāku. Tā ir simbioze starp sēnēm un koku saknēm, kuras rezultātā abas puses gūst labumu.
Koks apgādā sēnes ar augšanai nepieciešamajiem ogļhidrātiem, savukārt sēne palīdz kokam iegūt ūdeni un barības vielas, ko tas pats saviem spēkiem nevarētu iegūt.
Šāda sadarbība starp sēnēm un kokiem pastāv jau gadsimtiem ilgi, un, pateicoties mikorizai, mēs zinām, zem kuriem kokiem vislabāk meklēt noteiktu veidu sēnes.
Kuras sēnes aug zem kuriem kokiem
Baravikas: Visbiežāk sastopamas zem ozoliem, priedēm, eglēm, bērziem un dižskābaržiem. Baravikas ir ļoti populāras un tiek meklētas dažādos mežos.
Gailenes: Bieži aug zem priedēm un eglēm, reizēm atrodamas zem ozoliem. Kopumā visbiežāk tās sastopamas skuju un lapkoku mežos ar sūnām un zālēm.
Parastās sviesta bekas: Visbiežāk sastopamas zem priedēm. Šīs sēnes aug smilšainās augsnēs un ir viegli atpazīstamas pēc gļotainās cepurītes.
Bērzlapes: Aug dažādu lapu koku tuvumā, piemēram, zem bērziem, ozoliem, liepām un dižskābaržiem.
Lasi vēl: Dārzeņi, kuri ir jāstāda rudenī uz palodzes, lai ziemā novāktu ražu
Apšu bekas: Aug galvenokārt zem apsēm, bet var sastapt arī zem bērziem. Šīm sēnēm ir sarkanbrūna cepurīte un balts kātiņš ar tumšām zvīņām.
Govju sviestbekas: Aug galvenokārt zem priedēm, bet var būt arī citur skujkoku mežos. Šīs sēnes bieži sastopamas smilšainās vietās.
Jomainā adatene: Visbiežāk sastopamas zem egles un priedēm. Šī sēne ir gaiši oranža ar zobiņiem apakšpusē, nevis lapiņām.
Sēņu augšana var būt atkarīga arī no citiem faktoriem, piemēram, augsnes tipa un mitruma līmeņa. Vislabāk sēnes meklēt mežos, kas ir saudzīgi apsaimniekoti un kur saglabātas dabiskas sugu kopas.